Jaunā mīla
J. Mediņš
Vēl sirds man senas jūsmas pilna
kā dievnams zila vīraka,
un dvēsle svētā pielūgšanā
vēl ceļos skumst pie altāra.
Te veras logi, šalko vēji,
kā zemes smaržas sejā sit...
Caur vīraku plūst jauna saule,
un jūtu: straujāk asins rit.
Es acis paceļu un skatu:
no altāra jauns raugās tēls!
Kā sapnī senu vārdu minu,
kā sapnī topu skumjš un kvēls!