Nocturno
J. Mediņš
Birst ziedu zari,
un skumju gari ap dvēseles stīgām vijas,
un sēras kāpj, un vātis klusi veras:
sirds sāp.
Kā sāpju ēnas klīst domas lēnas pēc pestīšanas,
kur zvaigznes mirdz.
Bet skumjas tinas spārnos un klusi sāp sirds.
Viss nogrimst dusā.
Tik mirdza klusa par kaut ko,
kas sen bijis, strauts irdz...
Par saldiem un rūgtiem maldiem
Sāp sirds.